aizbraucām pastaigāties uz tirgu, un veselas divas tantes nokaunināja E par to, ka viņš raud. viņš pretojās stāvēšanai blakus, kamēr meklēju viņam tuneļšalli, nācās paņemt rokās, un blakus esošā tante pateica kaut ko no sērijas: "kauns, ka puikas raud!" tā nu es, daudz nedomādama, tai tikpat kauninoši pateicu, ka mēs nekauninam bērnus par viņu jūtām, jo tas ir slikti.

un nākamo veco kargu mēs satikām pēc tam, kad man bija jānes viņš prom no trusīšu būriem (pēc ilgās blandīšanās apkārt būriem, pie manis jau viens onkulis vērsās ar jautājumu, cik tad tie trusīši maksā), un kopā ar nogurumu tas arī izraisīja asaras. un tajā brīdī mums aizmugurē ejošā veča teica: "ko tu raudi? fū!"