sen nebija rādījušies kārtīgi klasiski murgi, no kuriem nevari pamosties pa īstam, tikai pašā murgā, un domājot, ka nu beidzot esi pamodies, attopies, ka viss turpinās, un domā, acīmredzot, tā tomēr ir taisnība, un, fuck now i'm fucked. tomēr brīnumainā kārtā šis murgs, lai cik slimīgs tas nebūtu, izskaidroja visu iesaistīto personu rīcību realitātē. aizvien nelaba sajūta, kaut arī pa īstam pamostoties es pamodos mājās. saprotu arī, ka laikam jau tomēr murgs bija samurgojies no pēdējā laika notikumiem un vēl no pāris detektīviem, ko skatījos un lasīju.

bet visneforšākais ir tas, ka E gulēja visu nakti kā malacis, tikai es modos un grozījos tāpat.