man tomēr aizvien ir tāda diezgan lēnīga domāšana un diskusijās es pēdējā laikā tomēr cenšos apdomāt, pirms kaut ko teikt. ne vienmēr, bet tas jau cits stāsts. jo, nu, nezinu, kā jūs, kaut gan nojaušu, ka ne tā, kā es, es tomēr dažkārt attopos, ka esmu mājusi ar galvu un piekritusi kaut kam tādam, kas ir izteikts pārliecinošā balsī, bet vēlāk esmu attapusies, ka paga, paga, paga, tā tomēr gluži nav vis, tikai diskusija, protams, jau aiz kalniem.

citreiz, diskusijas laikā, kamēr es visu apdomāju, tikmēr jau otra puse sen ir atbildējusi manā vietā.

tā ka sāku apsvērt, varbūt labāk vispār tikai klausīties un diskutēt tikai klusi iekšienē pie sevis, citādi sanāk piekrist visam kam. un pēc tam jau es esmu aizmirsusi, a otram varbūt kristālskaidra atmiņa. es vispār bieži vien neatceros, ko esmu teikusi, un ja man kāds apgalvo, ko es it kā esmu teikusi, kam piekritusi vai nē, mani tas dažkārt stipri izbrīna. izbrīna līdz tādam līmenim, ka es nemaz neticu, ka tiešām būtu attiecīgo lietu teikusi, bet ticu, ka otrs varētu to būt izdomājis. nekur jau nav teikts, ka arī tam otram nav kādas impelentētas atmiņas. wishful thinking un viss tāds. vai arī man.