manas zobārstes entuziasms nudien ir apskaužams.

es, piemēram, tiklīdz sapratu, ka gudrības zobs ir ārā, aizgriezos prom, lai neredzētu to nezvēru. galu galā, neesmu vēl aizmirsusi, kādu ilkni man izrāva pēdējā reizē.

savukārt, zobārste, nē, viņa to pacēla pret gaismu man acu priekšā, lai es labāk varu to apskatīt, tad parādīja arī savai asistentei, jo šis bija tāds riktīgs eksemplārs: "redzi, ar kādu ķepiņu, tāpēc arī tik grūti nāca ārā!"

to visu pavadot ar priecīgu smaidu. lūk, tā ir sava darba mīlestība.

tas bija divas stundas un divdesmit minūtes atpakaļ. gribētos kaut ko paēst, bet puse mutes paralizēta.