par tādām lietām jāraksta pirmdienas rītā, bet nupat jau kā veselu nedēļu es mokos neziņā, vai negaidītā fantastiskā darba iespēja, kas ir nonākusi manās ausīs, pārvērtīsies par reālu darbu. vai nē. sūtu visas iespējamās labās domas juniversā un lielajam cibas dievam, jo uz šīs iespējas fona visas iepriekšējās neveiksmes pēkšņi vairs nešķiet svarīgas. pagaidām gan arī neko citu nevar darīt, kā tikai sūtīt domas, jo cv jau ir nosūtīts, un atliek tikai gaidīt zvanu. ja ne cita iemesla dēļ, tad vismaz, lai būtu skaidrība.