|
Janvāris 24., 2018
f | 10:59 - : i, tonya (2017) i, tonya, patiesībā, bija krietni izklaidējošāka, nekā es gaidīju. tā kā par to daiļslidotāju skandālu es zināju, man likās, ka tā nu būs filma, pēc kuras nu nepavisam nevar palikt laba pēcgarša (a visādas freaky pēcgaršas es labprāt atstāju hipsteriem), bet kaut kā tomēr jau ar pirmajiem kadriem aizrāva līdzi, kaut arī tur nudien bija viss, kas nesilda sirdi - māte, kas trenkā meitu, vīrs, kas regulāri palaiž rokas, neizglītoti ļautiņi, ambīcijas, un pat nezinu, napoleona komplekss or smth. viss jau nebūtu bijis tik slikti, bet aktujel, viens neprātīgs lēmums, un ar tavu dzīvi var būt cauri.
bet parādīts tas viss bija tādā formā, ka nevajadzēja raudāt lupatiņā vai krist depresijā (kā, piemēram, jau ar pirmajiem goodbye, christopher robin), gluži otrādi. traģikomēdija, vai.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |