|
Maijs 15., 2005
f | 13:45 - .nu i pofig. Rezultāti būs zināmi apmēram pēc stundas, bet man nebija vēlēšanās tur
sēdēt divas ar pusi stundas, lai uzzinātu, ka otro kārtu neesmu
izturējusi. Sarunāju ar vienu meiteni, ka piezvanīšu viņai, jo viņa
gaidīs līdz galam.
Viena iegāju telpā, kurā sēdēja divas sievietes, prezentācija gāja kā
nākas, kompis neuzkārās, usb porti bija, bet visu savu sakāmo es
nojaucu, balss man trīcēja, rokas arī, uz jautājumiem atbildēju kā
politiķis - riņķī un apkārt. Viena bija noskaņota skeptiski, otra bija
daudz laipnāka, bet... Es tik un tā izgāzos. Pat negribas zvanīt tai
meitenei.
Viņa bija sagatavojusi videoreklāmu par minerālūdeni, džeks bija sagatavojis videoreklāmu par kaut kādu mašīnu. Opel ai Audi,
fig-viņu-zina, neatceros, viena skuķene bija sagatavojusi savā skolā
pasākumu, kuru reklamēja visur kur, un tad par to arī stāstīja.
A man ir mazā Vana Tallin,
kurā es drīz gremdēšu savas bēdas, lai arī patiesībā man ir pofig.
Neesmu vairs tik droša, ka tik ļoti gribu tur mācīties. Nujā, škrobis
par izgāšanos jau ir, bet..aij. Tāpat mana sapņu profesija ir cita.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |