|
Jūlijs 27., 2015
f | 13:27 vakar vakarā saņēmos drosmi un ar trešo piegājienu (un s.o. atbalstu, kurš ilga precīzi stundu, līdz pārvērtās miegā) skatījos pandorum. man vispār nepatīk nekādus žuķikus skatīties, bet te bija vārds 'fantastika' žanru uzskaitījumā. turklāt, brālis savulaik stāstīja tik aizrautīgi sižetu, ka man par visām varītēm bija jānoskatās. nu ko. pārdzīvojusi pirmās minūtes ar tiem neglītajiem pretekļiem es tomēr sajutu zināmu aizrautību arī pati, jo īpaši, kad pamazām sāka noskaidroties, kāpēc tad viņi vispār atrodas uz tā kosmosa kuģa un kurp viņi dodas. tagad sēžu darbā un gaidu, kad varēšu aizbraukt mājās un gaišā dienas laikā noskatīties filmu līdz galam. man bail skatīties šausmenes, es tur neko nevaru padarīt. lai arī kādi būtu iemesli, kāpēc es skatos kādu filmu, tad točna ne tāpēc, lai slēptos aiz spilvena un pēc tam baidītos aiziet uz virtuvi padzerties.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |