|
Aprīlis 18., 2005
f | 20:59 - .pazudušais sūda dēls. Man jau patīk analizēt. Dzejoļus, pasakas, stāstus, tagad arī lugas. Ko
nākamo? Varbūt veselu romānu? Kāpēc gan ne? Tas taču ir tik šausmīgi
interesanti. Visjaukāk ir minēt, vai ir jāraksta pēc noteikumiem vai
nav. Redz', kad raksta pēc noteikumiem, atklājas, ka skolotāja ir
gaidījusi domrakstu, bet tad, kad tu uzraksti domrakstu, izrādās, stīvu
analīzi esot vajadzējis.
Bet es taču mīlu analizēt. Pazudušajā dēlā ir tik daudz interesantu konfliktu, kurus izpētīt. Jā, Blaumanis taču ir tik ideāls psihologs.
Kur tā kaza bija agrāk? Desmitajā un vienpadsmitajā klasē mēs vienu
grāmatu lasījām veselu gadu. Tagad maucam pa vienai divām grāmatām
mēnesī. Varētu domāt, ka man nav nekā cita, ko darīt, kā vien analizēt,
analizēt un analizēt.
Nuja, man taču tagad nav nevienas citas lasāmvielas. Kāpēc gan tad lai es nebaudītu Blaumaņa Pazudušo dēlu...? Tāpēc, ka man viņš jau aknās sēž! Nav ko dot savam dēlam tādu vārdu - Krustiņš* - tad arī nebūtu problēmu.
*Krustiņš - krusts, krustojums, krustugunis?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |