|
Novembris 4., 2014
f | 09:21 nu vot, atceros tos laikus, kad briesmīgākais (kā man šķita), kas vien attiecībās varēja būt, tas bija privātās telpas trūkums un fakts, ka tev katru dienu jāpavada ar vienu un to pašu cilvēku. šodien aizsūtīju savējo uz nedēļu prom, lai slimnīcā izvelk dzelžus, ko tur gandrīz pirms gada ielika, un, nujā, ja agrāk es būtu dejojusi aiz laimes, ka nu tik man sāksies brīvības garša, tad tagad es domāju vien par to, cik bailīgi mājās vakarā būs un cik ļoti man nav iebildumu dalīt savu privāto telpu ar viņu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |