> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 10., 2005

f

18:42 Pat ja es atceļu izklaižu aizliegumu, nekas labs nesanāk. Vēl vairāk. Man vajag mācīties un man jāmācās, un es cenšos mācīties. Vot tik nezinu, vai beigās no tā būs bijusi kāda jēga. Mācies, mācies, pat tajā sūda pirmajā ģimnāzijā - mācies - tik un tā atduries beigās kā pret sienu, ja vien nevēlies iet uz kaut kādiem sasodītiem juristiem vai ekonomistiem, fiziķiem vai ķīmiķiem. Ko es tagad saprotu? Nevajadzēja man iet uz to skolu. Nevajadzēja. Tagad es neko tālāk nevaru iesākt. Būtu es agrāk iedomājusies...Tagad tāpat no tādām domām nav nekāda labuma. Zinu tikai to, ka gribu sēdēt mājās viena pati. Negribu nevienu redzēt, negribu nevienu dzirdēt. Tāpat tikai es pati varu kaut ko izdomāt. Ja varu. Kāpēc gan es nejūtu sevī aicinājumu kļūt par juristu, m? Visi būtu tik laimīgi. Un es taču arī. Bet, nē, mani velk uz profesijām, kuras iegūstot, es tāpat beigtos bada nāvē pazīstot sevi, un pat tas- tikai pie noteikuma, ka tieku attiecīgajā iestādē iekšā. Ja kādreiz man nākotne ir rādījusies vēl drūmākās krāsās, nekā tagad, tad es tādu reizi neatceros.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.