|
|
|
Aprīlis 1., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 01:46 - .iekšējais monologs. nothing personal 2.
A es vēl mācos. Luminiscējošās vielas fizikā... Manas acis tagad varētu
būt kā tādi luminofori. Ak, jā, un tagad es turpināšu iet cauru
Latvijai starpkaru periodā. Un "Pazudušais dēls" arī tā kā būtu
jāizlasa līdz galam.
Varbūt es rīt no rīta pamodīšos un atklāšu, ka skola uzsprāgusi. Bet
varbūt būs kā tajā asprātīgajā horoskopā - ja tu pat piecas stundas pēc
visām normām nevari pamosties, visticamāk, tu esi miris. Tik man
liekas, tā prognoze bija aprīlim. Ā, wī, šodien tak aprīlis. Pirmais,
turklāt.
Viens tizls [lasi - jebkāds] joks, un dabūsi dakšu pierē.
"Vienvārdsakot, šovakar es piedzīvoju lielu vilšanos. Nu, nebija jau
pirmā reize. Ik pa laikam gadās kaut kas tāds, tikai ar katru reizi
arvien grūtāk to tā jauki un glīti notušēt. Laikam vecums nāk virsū,
veiklība zūd. Varbūt kļūt tādai, kā pieaugušie? Nu, zinies, tādai -
viss uz šīs zemes jau piedzīvots, nekas mani vairs nespēj pārsteigt,
bet, ja pārsteidz, man tik un tā jāsaka, ka nepārsteidz. Sorry, nav
jums, tautieši mīļie, lemta tāda laime. Es labāk krītu līdz bezdibenim
un ceļos līdz debesīm, un ārdos par to, nekā kļūstu tāda. Vot tikai, ja
jūs vienreiz varētu pārstāt likt man jūsos vilties, būtu tīri tā neko.
Varētu jūs beigt justies kā pasaules nabas. Varētu jūs beigt savu
taisnību uzskatīt par vienīgo pareizo. Un varētu jūs arī likt mani
mierā vai arī - vēl labāk - pazust no mana redzesloka jau pirmajā
milisekundē, kad tiekat apveltīti ar manu slepkavniecisko skatienu. Un,
ja jums nebūtu pārāk grūti - ejiet dirst tad, kad jūs sūta."
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |