|
Maijs 15., 2004
f | 23:01 - Rozā... Tagad sāk uzdarboties apakšējie kaimiņi... Nē, nu, kur prāts? Varbūt man trijos naktī sākt urbt kaut kādas skrūves sienā (visvēlamāk - pie logiem, tad ir īpaši nepatīkami visiem tuvākajiem kaimiņiem)??? Visu laiku tāda sajūta, ka tur kaut kas gāžas..Nu bet cik var gāzties?
Es uzzināju, ka manai jaunajai istabai viss iekārtojums jau ir
izdomāts. Tapetes nopirktas. Paklājs arī. Skapis arī. Galds arī. Es
drīkstēšot izvēlēties lustru. Un gultu (būs man kaut kāds
pusotrvietīgais dīvāniņš laikam). Viss ir bezmaz vai rozā...man gandrīz
vai asaras izsprāga acīs, kad es to uzzināju. Rozā... Esmu maķenīt..pārsteigta. Rozā...
Vismaz izskatās, ka varēšu izspiest solārija abonomentu. Bet ak dies - Rozā..
Atliek viltīgi izdomāt, kur dabūt naudu pīrsingam. Varbūt apelēt pie vecmāmiņas sirdsapziņas? "Bet pīrsings zem apakšlūpas nav nekas slikts! Tas pats, kas auskari ausīs."
It kā jau manai omei nav ne vainas, bet kā viņa uz tādu notikumu
pavērsienu reaģētu (?)... Vēl varētu likt cerības (minimālas) uz brāļa mīlestību (maku tb)...
Manu prātu cauršāva doma - es to neizdarīšu...
Bet man IR jāizdara!
Rozā..
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |