|
Marts 17., 2014
f | 16:02 amēlijas saundtrekam skanot, kaut kā sanāk sevi atrast un pa vienam priekšmetam salikt atkal secīgi un glīti mozaīkā vienkopus. nevar šitā ņemt un sākt dzīvot kopā tik ātri, vot, ko viņš man pateica, kāpēc es te kā muša, kurai piedeguši spārni (jo tieši tik neromantisks tas viss nervu pasākums arī bija). vienā mirklī viss par 180 grādiem, un tas nemaz nav, kā filmās. man būtu paticies, ja būtu lēnām, un ap šo laiku mēs tikai būtu sākuši apsvērt iespēju par dzīvošanu kopā. un vēl man gribētos mini kūperu mini one d. un vēl man ir aizdomas, ka mūsu kaktuss patiesībā ir kaktussa.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |