|
Jūlijs 29., 2013
f | 10:13 - : velosipēdiskās filosofijas mācības šovasar kaut kāds rekords, jeibogu, - atkal novēlos no velosipēda! iebraucu smiltīs, pirmo riteni sanesa, un, tā vietā, lai ar kreiso kāju trāpītu uz zemes, ar sandali aizķēros aiz pedāļa. lieki piebilst, ka tas bija vakara sākums. un biju ģērbusies baltā.
nupat jau sāku apsvērt iespēju piekrist psihdakteru teorijai, ka citos neciešam īpašības, kas piemīt pašiem, jo, lūk, ļoti labi atceros, kā lamājos par tvailaita bellas neizmērojamo tizlumu - nevar ne soli paspert, nesalaužot kādu locekli. izskatās, ka pati neesmu diži veiklāka.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |