|
Jūnijs 27., 2013
06:43 izripināju velosipēdu no mājas ap desmitiem vakarā un nopriecājos - cik laicīgi. tad jau ap vieniem būšu mājās, vēlākais, un paspēšu arī izgulēties. ap pulksten sešiem no rīta slēdzu vaļā mājas durvis. tā arī zināju, ka jāņem atvaļinājums tūlīt pēc jāņiem. kosmoss. un kosmosa dialogi pie kāršu galda:
- un atkal nonācu pie tā paša! iepriekš par to tematu, un tagad kārtīs arī - skatos uz viņām, zinu, kas man jādara, bet nevaru to izdarīt, un nesaprotu, kāpēc. - nu, tāpēc, ka tu viņas paskaties un tad sajauc kopā, un tad atkal skaties no jauna.
it kā gaidītu, ka ieraudzīšu tur kaut ko citu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |