|
|
|
Maijs 14., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 19:25 - Vienkārši mmm...mmm...mmm un mmm...
Pat neticas, ka beidzot esmu mājās.
Domāju, ka būs jābrauc ar stopiem. Reāli (nereāli) negribējās. Bija
slikts čuijs, tā teikt. (Kāpēc "italic" poga mani ignorē?) Centos sevi
pārliecināt, ka tas tikai mans iedomu spēks, bet - nekā - jo tuvāk tas
brīdis nāca, jo sliktākas nojautas uzmācās. Par laimi, par laimi, par
laimi...uzradās viens glābējeņģelis un man nebija jāpārliecinās par to,
cik laba ir mana intuīcija.
Vakarnakt tante krāca bez jebkāda apdoma. Es pat apsvēru iespēju vispār
nelikties gulēt. Pēc trijiem no dusmām un pārguruma aizmigu. No rīta
tante sāka ārdīties pa saviem rakstāmpiederumiem..troksnis bija
vienkārši neizturams...domās uzsūtīju viņai visādus nelabumus. Naktī es
vēlējos, kaut viņa aizrītos. Man gribējās nobļauties:" Jūs nemaz
nejūtat, ka krācat??? Jums tas nemaz netraucē???"
Pēc tam man sākās visādi murgaini sapņi par to, kā es izgāžos eksāmenos
un sakasos ar skolotājām, un saku viņām paldies par to, ka mani izmet
no skolas, jo tā skola ir svētās šausmas utt.jp. Tā ir pirmā
pirmseksāmenu stresa pazīme (tādi murgi).
Bet nopietni - kā es pagulēšu tās nieka stundas, kuras varēšu atvēlēt
miegam, ja tā tante visu laiku krāks? Es to nespēju izturēt. Viņa man
liek domāt ļaunas domas (redzēt ļaunas domas...kā viņa aizrijas no
savas krākšanas un..i'm evil... am i?)
P.S. Un vispār...kāpēc mani ignorē visas formatēšanas pogas? jautājums bez atbildes droši vien. Atkal.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |