|
Novembris 24., 2012
f | 14:42 - : pticelov ak dievs, tante izraka kaut kur un atsūtīja to dziesmu, ko mēs vasarā, kad man bija piecpadsmit, klausījāmies. tur bija mani brālēni, viņu draugi, mana druška un mana tante, kopā kaut kādi piecpadsmit cilvēki. un dziesma bija kasetē, un klausījāmies visu laiku uz riņķi. maģītis ārā uz beņķa, kamēr mēs, kas to vairs atceras, ko mēs darījām. baudījām dzīvi, gatavojāmies zaļumballei, slapstījāmies pa krūmiem, slēpjoties no vecmammas, kamēr puikas pīpēja. man liekas, tā bija arī tā vasara, kad es pirmo reizi uzpīpēju. sēdēju uz ceļiem tam puikam, kurš man patika visvairāk, un kā nu ne, viņš - metrs deviņdesmit, gadu vai divus vecāks, eksotika, nujā, un tad šis man iedeva dūmu, es aizrijos un klepodama paziņoju: "fui, cik pretīgi, nekad nepīpēšu!" un viņš smejoties teica, ka esot tā arī zinājis. and we were so wrong. and we so did not care. if this is how love feels, it's worth it.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |