> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 28., 2012

f

14:48 un vispār, kas mani kaitina, nu, labi, nevis kaitina, bet izraisa vēlmi pielikt rādītājpirkstu pie deniņiem un pagrozīt viņu pulksteņrādītāja virzienā un pretējā arī, - tas ir, kad esmu tikko ieradusies darbā pēc brokastīm vai arī pēc pusdienām, un kāds ir jau pasteidzies sagriezt atzīmējamo datumu kūkas, un kad es saku, ka "tā jau labprāt, bet nupat esmu paēdusi, drusciņ vēlāk" un saņemu pretī, ka "tu jau nu droši vari atļauties apēst ne tikai vienu, bet pat divus gabaliņus!" skaidrs kā diena, ka varētu. ja man neprasītu nekādas pūles palikt tādai, kāda esmu un nepieņemties svarā. taču tā nav. kamēr jūs varat ēst visu, kas ienāk prātā un cikos ienāk prātā, man tā nav. es ļoti viegli pieņemos svarā. t.i., nevis viegli, bet smagi un ātri. tāpēc es neciešu svētku mielastu. es neciešu ēst ārpus mājas. es neciešu majonēzi. un es neciešu ārprātīgi garšīgu biezpiensiera kūku ar brūklenēm un avenēm tikko pēc brokastīm. nu, labi, no viena gabaliņa es varbūt arī nepieņemšos svarā tik ļoti, ka bikšu pogu nevarēs aiztaisīt, bet apgalvot, ka es "varot atļauties"! nu, ja tas domāts finansiālā ziņā, tad - simt punktu, varu atļauties pat visu kūku! un dies mans liecinieks, es maz ko sev liedzu (no septiņiem grēkiem manējais būtu lust), gandrīz vispār neko, patiesībā, laikam vispār neko (ļubestība neskaitās), bet mērenību gan piesaucu ik uz soļa (pārspīlēju, bet you get the point).

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.