> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 12., 2005

f

16:21 Viņa izskatījās novecojusi par daudziem gadiem. Bija dīvaini skatīties, kā viņa priecājās par to, ka apciemoju viņu. Vēl pagājšvasar viņa bija jauna. Bet tagad...Vai tad mirklī, kad paliek 30, tu pēkšņi ņem un noveco? Pati zinu atbildi. - Ha! Gaidiet ar maisu, ka es palikšu pie Viņa tik ilgi! - Un ko tu domā darīt? - Viņš vēl nemaz nezina, ka es vairs neesmu ikšķiliete. Un mamma jau teica, ka palīdzēs. - Nešaubos. Bet...ko Tu darīsi? Tu pieteicies tajos kursos? - Njā, un ja viņi man iedos to darbu vasarā. Man uz vasaru jau cits darbiņš padomā.. - Atkal fizisks darbs. - Esmu jau pieradusi pie tā un mani tas nebiedē. - Jā, bet ko tu darīsi pēc tam? Tev vajag to darbu, tu pati to lieliski zini. Citādi tu nekad netiksi prom no šejienes un paliksi ar Viņu līdz kapa malai. - Es nevaru vēl aiziet. Meitai jāpabeidz te bērnudārzs. Un tā vienmēr. Un tā vienmēr. Un kas man dod tiesības viņu nožēlot? Katrs dzīvo, kā var. Nē. Bagātie, kā grib, nabagie, kā var. Bet tāpat man žēl klausīties jau otro trešo gadu pēc kārtas, ka viņa ies prom. Ar katru tikšanās reizi arvien vairāk šķiet, ka nekur viņa neaizies.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.