> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 9., 2005

f

16:32 Labi. Es sekoju pūlim. Uz stundu, divām, dienu, divām, nedēļu, divām. Kas gan to vairs zina pateikt. Kaut kas no mani tajā visā sapurina uz rīcību. Uzsēžos uz sava plostiņa un dodos straumei līdzi. Tikai uz šo mirkli. Jau kaļu plānus nākotnei. Pati tiem neticu, bet tam jau tā jābūt. I guess. Dusmas man ir vajadzīgas, lai es sāktu rīkoties. Naids uz pasauli, kas liktu man pagriezt skatu pret debesīm, pacelt roku pret sauli un parādīt viņai un visam debesjumam, cik ļoti man ir piegriezušās šitās zemes padarīšanas. Tagad es domāju, ka tam visam nav jēgas. Proti - piepūlēt sevi, lai dusmotos. Nudien, what's the point? Kur sāls. Vienvārdsakot, plāns. Jātaisa plāns. Vai ne?

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.