|
|
|
Marts 1., 2012
18:34
es laikam dažreiz tomēr galīgi nedomāju. aiznesu mammai kompi, jo viņa, kā jau cauruncauri darbaholiķis, pat slimnīcā pie sistēmas (nezinu, kaut kāds pilināmais, kad prasu, kas par lietu, viņa kā tāds spiegs - it kā pasaka, bet beigās esi palicis tikpat nezinošs, kā pirms tam) pieslēgta nevar nosēdēt mierā. tad viņa man saka, ka dakteris esot teorētiski atļāvis šovakar braukt mājās. es paskatos, viņa tāda pusmiegaina, protams, tūlīt saku, ka, nu, davai tad, lai arī istabiņa gluži omulīga, mājas ir un paliek mājas. pēc darba atnākšu, gan jau tik daudz, kā aizvest mājās, varēšu, ar nelielām instrukcijām par to, kā nobremzēt, lai nesanāk, kā pagājušoreiz.
un tad es aizeju atpakaļ uz darbu, un tikai tad es atcerējos, ka es taču nozvērējos nesēsties mašīnai pie stūres!
beigās gan bez tā iztika, viņa bija pietiekami moža, lai brauktu pati. tik sēdēju blakus.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
