|
Janvāris 22., 2005
f | 13:49 Darīšu to, ko pati tikko teicu citam nedarīt. Atvainošos. Te. Piedodiet tie, kas cieta no manas nejaucības, neiecietības un straujajām noskaņojuma maiņām. Galu galā, kurš būtu normāls tad, kad viss prāts un sirds ir pilna, bet tu nevari nekur izlādēties, jo citam arī grūti, citam arī problēmas. Iešu es vēl savas gāzt virsū? Nevienam jau vieglāk nepaliks. Kurš būtu normāls, ja atbraucot mājās no skolas, plānotājs brēc, ka jāmācās, jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās? Nosēdi līdz trijiem naktī, pārmaiņus pie tīkla, lai mierinātu iekšas, bet, lielākoties, nosēdi pie mācībām. Un zpd, un csdd...Un celies septiņos rītā. Kurš būtu normāls, ja paša ģimene neatbalsta? Un galu beigās - kurš būtu normāls, ja plauktā gulētu fantastiska lasāmviela četros eksemplāros, bet tu zini, ka nedrīksti tai pieskarties? Un šķiet, grūti būtu iedomāties seju, drūmāku par manējo, kad korinte ar Dāvi satikās. :) Sorry!
Šovakar es jau atkal būšu vecajās sliedēs. Cerams.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |