|
Janvāris 19., 2012
f | 12:10 agrāk es nēsāju līdzi mazo spogulīti, bet tad viņš saplīsa un beigās vispār, ņēma un pazuda, un es atceros, kā milkijs brīnījās, ka man istabā neesot neviena spoguļa, i mean, man no visiem cilvēkiem, vai ne. un te man prātā nāk tas pētījums par to, cik sievišķīgas ir auditorijā esošās sievietes, ja no divdesmit-cik-tur, spogulītis somā bija tikai trim vai septiņām, kas gan vairs atceras. nuja, un tātad, tas pētījums var iet ieskrieties. ja gadās kāda avārija, vienmēr var paspoguļoties stiklā, skatlogā vai mašīnas spogulī. bet tā visiem uztraukumiem par izskatu jāpieliek punkts līdz ar mirkli, kad mājas durvīs tiek pagriezta atslēga. tik atcerēties.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |