ieskrēju šodien pie kurpnieka, vajadzēja puszābakiem sročna piesist papēžus, citādi šie klabēja pa kilometru un vispār bija jau nodiluši - galīgi nereprezentabli.

ja tā padomā, man šķiet, ka vairākus gadus nebiju tur bijusi.

agrāk viņš darba priekšautā ar cigareti zobos nāca pie lodziņa, viss nesa pēc dzīvīguma pilnas apavu darbnīcas.

diemžēl nav vairs, kā agrāk.

varbūt arī visi kedās un botās staigā, - kāds gan tur vairs kurpnieks vajadzīgs.

vai arī kurpes sabojājas, izstaipās vai citādi kļūst nenēsājamas ātrāk, nekā noberžas papēdis.

no gaišās puses toties - dabūju savus puszābakus jau šodien atpakaļ.

agrāk tas būtu bijis kaut kas neiedomājams.