|
|
|
Septembris 13., 2024
08:38
apgaismības mirklis. sapratu, kur es esmu redzējusi un ko man atgādina dažas mūsdienu sieviešu sarunas - sliktu aktieru teātri. un tas pat ne vienmēr ir sociālajos tīklos vai tml., tas ir reālajā dzīvē, cik jau nu reāla dzīve var būt darbs. iztēlojieties kādu mūziklu, kuru skatoties paliek neveikli (mūzikas skaņas, piemēram, pat ne filmu, pietiks ar šo bildi), apvienojiet to ar apgarotu balss izteiksmi un iepiniet populāros sarunvārdus, kuri pastāvīgi atkārtojas, bet nekādīgi nemeiko sensu, no sērijas iespējas-jauda-viedums, un jums vajadzētu sajust to, ko sajūtu es. bet varbūt arī ne. teātris man jau tā ne visai, nudien grūti saprast, kā var raudāt no teātra izrādes (ja nu vienīgi dēļ sliktās aktierspēles, nebaudāmā satura un iztērētā laika, ko neatgūt), bet kad tagad arī dzīve ir kļuvusi par teātra skatuvi pilnu ar sliktiem aktieriem, attopos, ka uz šī fona esmu vienīgais rūgumpods, un vai tiešām visi nevar vienkārši ņemt un nomierināties (kāds droši vien teiks, ka man jānomierinās, bet nē, i love to hate you, so, un mums taču jāpieņem visas savas emocijas. denial vai ignorance, no authenticity.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |