biju šodien pie radiniekiem, un kaut kā nejauši saruna aizgāja līdz tam, ka vienai no viņiem ļoti nepatīkami, ka viņai jautā, kāpēc viņa nerunā latviski, uz ko viņa dažiem atbildot, lai jūs neaizmirstu krievu valodu. sāku knibināt nagus un domāt, ka šī vizīte strauji jānobeidz, jo saruna sāka, protams, lēkāt pa visurieni. 

mani diezgan tracina, kad cilvēki pavelkas uz šo un ļaujas uzķerties uz āķa sanaidoties par valodu savā starpā. bet ja nu tomēr, tad visupirmām kārtām, ir tikai normāli, ka tiek sagaidīts, ka iedzīvotāji zinās tās valsts, kurā dzīvo, valodu. ja tu esi izvēlējies to neiemācīties, tā ir tava izvēle, un nesaprotu, kāpēc jābūt sašutušam, ja kāds tev pēc piecdesmit te nodzīvotiem gadiem pajautā, kāpēc tu to nezini. negribēju un neiemācījos, me thinks, būtu atbilde, un ej un dzīvo tālāk, un kāds sakars vispār apvainoties?

eh.