vakar bija tik produktīva diena, bet tad visu nakti nevarēju aizmigt, jo sporta svētku noslēguma balle rībināja līdz velns-viņu-ziņa-cikiem. ar tādu pašu rezultātu būtu varējusi būt arī pašā ballē.

pilsētas akustika dažkārt pārsteidz.

citreiz gribu noskatīties atkal atonement, bet tad atceros, kas tur bija un kā tas viss beidzās un cik ļoti es nebiju gaidījusi tādas beigas un cik ļoti tās mani, pat nezinu, satrieca, vai, jā, un tā arī kopš 2007. gada neesmu vairs varējusi pakļaut sevi tām sajūtām vēlreiz.

tie lietainie vakari, protams, ir ļoti cottage in the country noskaņās, bet ne tādu es iztēlojos šo vasaru.

es gatavojos uz +28