es vispār pilnīgi nesaprotu, kā var visu laiku diendienā pavadīt laiku kopā.

tā kā manējais dabūja traumu darba vietā, tad jau ceturto mēnesi ir gandrīz katru dienu mājās, un sīkajam b/d ir ciet vienu mēnesi un 17 dienas, un uz to jaukto grupu otrā b/d viņš atsakās iet, un man no šīs spriedzes  kūp galva. un tad es biju vienā pasākumā, kur man jautāja, kāda ir tā lielākā atšķirība starp nebūšanu precētam un būšanu precētam, un es saku, ka starpība ir tajā, ka tu nevari tik vienkārši aiziet prom, kad viss izbesī.

paldies dieviem, viens rīt aizbrauc tālā ekspedīcijā, bet otram jaunnedēļ atgriežas normālais dārziņš.

p.s. long distance relationship is underrated.