tā kā šodien brīvdiena, ko es uzzināju 6:26 ar īsziņu no darba un ar vēl kādu kaudzīti whatsapp ziņu no bērnudārza un vēl no darba, tad varēju bez bēdu iet uz donoru dienu.

tās agrās īsziņas iztraucēja manu izskaitļoto 8 h miegu, saules šodien maz, sajūta - neizgulējusies.

donoru dienu izlēma apmeklēt laikam vismaz trīs reizes vairāk cilvēku, nekā parasti.

anyways, labāk koncentrēties uz to, ka šī būs īsā nedēļa.

lai arī palika mazāk laika izdarīt darbus līdz piektdienai.

kamēr pie valsts vadīšanas netiks sievietes, nekas labs nav gaidāms.

tikai ne tādas, kā petravičas un kas vēl ne, kas nostājas vēstures nepareizajā pusē. i mean, srsly, kam galvā jādarās [..], bet tas ir cits stāsts.

tagad mums būs atkal kaut kādi veci vīrieši pie varas, kas dzimuši pagājušā gada piecdesmitajos gados, kuru jaunība bija sešdesmitajos (vai septiņdesmitajos, bet tas nav līdzējis, jo viņi ir vīrieši; un psrs, for fucks sake). ir taču skaidrs kā diena, ka viņi ir tajā vecumā, kad viņiem ir viens pīpis par citu cilvēku, pat ja tie ir savi tautieši, vajadzībām. viņiem bija vienlaga pirms vecumdienām, un ir vienalga tagad.

labi, prezidentam diez ko liela teikšana nav, tas vienīgais mierina.

anyways, we are all doomed.

šlesers dzimis 70. gadā, bāc, we are all totally doomed, viņš vēl ilgi grozīsies apkārt.

bet kas ieņems ministru prezidenta vietu? aaargh, this is so depressing. visi ziņu portāli varētu izčibēt un palikt tikai grāmatas.