beidzot sakrita kopā tas, ka atcerējos, ka man vajag šuvēju, un vienīgā šuvēja, ko zinu, bija darbā man pieejamā laikā. once in a red moon notikums.

pārāk bieži jau negadās tā, ka bez šujmašīnas pieskāriena apģērbu nevar vilkt. lielākoties var, bet, ja biksēm pus kāja (c) jānogriež nost, tad ir kā ir.

protams, manā dzīvē ir bijis arī kaut kas satraucošāks par pārāk garām bikšu starām vai žakešu piedurknēm, bet, kā saka, i don't wanna talk about it yet.

nē, nu, normāli? es domāju, ka viņai jau ir bērni un mācība - universāla.

man gan nepatīk bardaks,  jo tad ir diskomforts un un es nevaru atslābināties. kids vai no kids.

laikam esmu kaut kur uz OCD spektra.