ir tādi cilvēki, kuri var brīvi atpūsties iedzērušu cilvēku kompānijā, un viņiem nevajag alkoholu, un viņus arī nekaitina tie iedzērušie.

es neesmu tāds cilvēks.

ja es esmu skaidrā un kopā ar iereibušiem cilvēkiem, tad mani resursi beidzas diezgan fiksi, citreiz viņi sāk kaitināt, un, jebkurā gadījumā, man gribas iet mājās.

esot iereibušu cilvēku kompānijā, man arī vajag iedzert, un tad es varu čivināt visiem līdzi.

es te tā padomāju, ka ilgi cerēju un gaidīju, ka būs vieta, kur uzņemt ciemiņus un kur dejot, jovispār, nezinu, kā jums tur ar to visu, bet man noteikti pietrūkst dejošanas. rajonā nav, kur, un ja es arī tagad kaut kur aizietu, kur tad es aizietu, un pie kādas mūzikas tur būtu jādejo, nez vai jaunatne apkārt nedomātu, ka tādiem pensionāriem jau nu gan tādā vietā nav, ko meklēt? nemaz jau nerunājot par loģistiku. jā, es zinu, ka daži ņem līdzi savus zīdaiņus, bet tas ir atsevišķs stāsts. īsāk sakot, jā, dejošana neiet vairumā, and, oh, i miss it so. vai šī gada noslēgumā sanāks dejošana? nezinu, tādas lietas ieplānot nevar, bet diezi vai.

cik es skatos, man apkārt baigās sēnes - reti kurš dejo, lai neteiktu, ka neviens.

also, būs jāpaskatās vitnijas hjūstones filma.