rīt pirmā diena dārziņā pēc sešu nedēļu pārtraukuma. jaunais dārziņš, jauna grupiņa ar jaunu audzinātāju un citiem bērniem.

nebiju atrakstījusies no vecā dārziņa whatsapp grupas, un tur šobrīd jauktā grupa bija, un viena no mammām raksta - hey, kas notiek, mans bērns ir sakosts! cita mamma raksta, ka viņas bērns arī. trešā mamma komentē, ka, jā, esot tur viens bērns, kurš no stresa kož, piebalso cita mamma, kas saka - tā jauktā grupa esot kaut kādas briesmas, viņas bērns vienmēr ar prieku gājis uz dārziņu, bet tagad knapi kājas velk, cita mamma saka, ka viņējais tagad čuķ ņi caur asarām.

nepatīk viņiem tās jauktās grupas, acīmredzot, nevienam. uz vasaru, kā skatos, arī audzītes ir pavisam citas, nevis tās, kuras bija pamatgrupai. nav brīnums, ka E nepavisam nebija sajūsmā. tikai es nenojautu, ka tur ikviens slikti juties, pat tie, pie kuriem pievienoti bērni no cita dārziņa, ne tikai tie, kuri pievienojušies.

nezinu, kā rīt aiziesim, kā viņš tur paliks, jau jūtu, ka būs skandāls, puņķi un asaras, lai gan, protams, ļoti ceru, ka ne un krustoju īkšķus, lai gan tas ir nereāli, ka bērns nebūs neapmierināts par to, ka tiek atstāts svešā vietā. tur droši vien būs raudošu kaķu koris un pavisam drīz viņš saaukstēsies un būs jāņem slimības lapa.