acīmredzot, ir atbildēts jautājums par to, vai var vairākas naktis pēc kārtas atstāt E nakšņot pie babuškām. piektdien pēc dārziņa E izteica vēlmi braukt pie vienas no babuškām un palikt tur. es jautāju: "palikt pa nakti?" viņš saka: "jā." es saku: "bet tu zini, ka rīt nav jāiet uz dārziņu, rīt tāpat var dzīvoties pa mājām." tik un tā gribot braukt ciemos. jeibogu, nezinu, ko viņi tur dara, bet vakar vakarā abi sazvērnieki man zvana, ka E negribot, lai es braucu viņam pakaļ, un atkal viņš paliks tur ("tev nevajag braukt!" viņš spiedz klausulē).

vai es esmu šo laiku pavadījusi lietderīgi? nē, absalūti nē! esmu vaļājusies dīvānā visas brīvdienas. kā agrāk, bezbērna laikā. šāda nedēļas nogale man nav bijusi laikam jau 3 gadus un 2 mēnešus, un lūk, kā es to pavadu. un taisnību sakot, šodien laikam pavadīšu tāpat. norakstu to uz to, ka organisms ir šokā un no brīvā laika pārpilnības nezina, ko iesākt. pēc vienas pastaigas ar citu b/d mammu es pēkšņi sapratu, ka ir arī tādi vecāki, kas bērnus nakšņot pie vecvecākiem izmanto krietni drošāk un netaisa no tā gada notikumu.

lai nu kā, jūtos sailgojusies, tomēr tagad zinu, ka citreiz var arī tā.