man jau kaut kā sāk šķist, ka tās sliktās pašsajūtas pēc vakcīnām ir kaut kāda urbānā leģenda. nudien klusībā cerēju, ka man būs slikti tik ilgi, ka vairs nebūs jāstrādā, bet man tikai sāp roka, tātad - ar datoru strādāt var. argh.

bet ja jāpielej eļļa tam, ka vakcīnas saasina tās problēmas, kas tev iekšā klusi snauž, tad man tas varētu būtu asinsspiediens, kuram pēdējā laikā ir tendence biežāk būt pazeminātam, neskatoties uz sportu, neskatoties uz kafijas dzeršanu un neskatoties pat uz reto cigareti (varbūt), un, kā saka, "līdz vakcīnai tik izteikti nebija". diemžēl te nu ir plaši lauki interpretācijai, jo nekādi nepierādīsi ne to, ka tā ir, ne to, ka tā nav. tā ka, ja nu es nolieku karoti, tad statistikā būs rakstīts nekas cits kā "bija citas blakussaslimšanas" un jūs visi varēsiet zinoši novilkt: "asinsspiediens..."

- man sāp dibens! - izsaucas E.

- kāpēc? - es noraizējusies jautāju, jau mēģinot izdomāt, kas varētu būt noticis (nesekmīgi).

- tāpēc, ka es viņu bakstīju!

cēlonis un sekas.