kā man nepatīk tas mašīnu pārdošanas process! tagad arī uzpircēju kontingents kļuvis gudrāks. adaptējas.

atbrauca, tātad, džeks ar meiteni. mašīna priekš meitenes. aptausīja katru skrambiņu. burtiski - mašīnas virsbūve tagad ar viņu pirkstu nospiedumiem. izbrauca riņķi, spiežot pedāli grīdā, ar lukturīti visu apskatīja zem motora pārsega, kaut ko mēģināja saskatīt mašīnas apakšā, skatījās nopietnām sejām, kamēr man jau apnika. un tad piedāvāja cenu par 400 eiro zemāku, nekā es prasīju. teicu nē. pēc pāris mēnešiem es savu mašīnu ieraudzītu tajā pašā ss.com, uzfrišinātu un pārdotu par divtik lielu cenu. been there, done that. cenu jau tā noteicu, ņemot vērā visus vizuālos defektus.

turklāt, meitene, kura taisījās braukt, bija visa melnā, gara auguma, gariem melniem matiem un ar kerziem kājās.

tagad pasakiet man, cik liela iespējamība, ka viņa brauktu ar mazu rozā hondu jazz?

exactly.