kamēr bija cepiens par interviju ar ditu lūriņu, tikmēr annas psiholoģijā bija intervija ar ditu rietumu, kur viņa saka, ka kino jomai, kas vēsturiski bijusi vīriešu pasaule, "pakāpeniski droši vien jāmainās", kontekstā par noteiktajām dzimumu un minoritāšu pārstāvniecībām kino. bet viņa izteica šaubas par to, ka "[ja] mēģināsim kaut ko mākslīgi stimulēt, ieviest rāmējumus ar mērķi iekļauties kādos parametros, nez vai var veicināt nozares attīstību".

es arī agrāk domāju, ka jāļauj visam mainīties savā ritmā, bet dzīve ir pierādījusi, ka nekas nemainīsies, ja tu ārēji tam neliksi mainīties. es domāju, nu ko tā PETA ar savām kažokādām ņemas - jūs nekad neko nepanāksiet, un re kā, boy, was i wrong - panāca. tiesības balsot sievietēm - cik miljoniem gadu būtu jāpaiet, lai mums tās piešķirtu, ja mēs neko neteiktu? dažādība uz mēles un modes žurnālos, visi izmēri ir skaisti - arī šīs kustības ir panākušas savu progresu, lai arī kā tiktu vīpsnāts pirms tam. un tas bija uzspiests. un tas nostrādāja.