09:59 - : es jau biju aizmirsusi, cik ļoti mani, nebīšos šī vārda - besī - ierēdņi
saņēmām, tātad, vēstuli no vsaa (sen jau, tik nebija pamanīta), ka izvēle, saistībā ar to, kam pienāksies pensija, ir "lalala bla bla bla la lal la vēl arī la la la un la la la un la la la". karoče, teikums no kādiem 27 vārdiem, no kuriem es neko nesaprau, jo sākotnējā daļā pateikts, ka paliks valstij, pēc tam pateikts, ka kaut kādam apgādniekam, which doesn't make sense, un beigās es jau aizmirsu, kas. karoče, domāju, mazums, nokļūdījāmies ar to, kurā vietā ielikt ķeksi, piezvanīšu ka es vsaa un paprasīšu, lai paskaidro cilvēcīgā valodā, ko nozīmē tas, ko ir uzrakstījuši.
zvanu, jautāju, nolasu to teikumu, otrā galā klusums.
pēc brīža: - bet kam jūs izvēlējāties nodot pensiju?
- dēlam. - nu tad tas tur ir rakstīts!
|