22:08
ar visām miega nedienām man tomēr jāatzīmē, ka šodien bija otrā diena, kad viņš aizmiga pilnīgi patstāvīgi, kas man liekas ļoti liels progress. jā, tas aizņēma pusstundu, bet 20.50 viņš bija aizmidzis. un es ne reizi nepaņēmu viņu rokās. vēl vairāk, viņš to vairs neprasa un negrib. visu šo laiku es viņu ņēmu rokās (šis laikam ir tas laiks, kad roku muskuļi sāks atkal atrofēties), mēs staigājām pa istabu, viņš atslābinājās, nolika galvu man uz pleca, un tad, kad viņš kļuva drowsy, but awake, es liku viņu gultā, kur viņš vēl pagrozījās kādu laiku - citreiz ilgāk, citreiz ne tik ilgi - un aizmiga. tāpēc šis tomēr ir atzīmēšanas vērts mirklis. arī patstāvības ikdienas gaitās kļūst manāmi vairāk. pirmais teikums laikam ir, ka "lampa nav", kas patiesībā skan "ampa nau", bet "nē" viņš prot pateikt ļoti skaidri. dažreiz var izvilināt arī "jā".
also, otrā diena, kad viņš guļ ar spilvenu. vai tas ir par agru? nu, tā kaut kā sanāca.
|