|
|
|
Aprīlis 21., 2020
08:46
es vedu diezgan rūpīgu savu budžeta uzskaiti, un tik un tā citreiz nesaprotu, kur tā nauda paliek. vai arī saprotu, bet neatzīstu par pieņemamu patiesību esam - pirkumi pārtikas veikalā. sen jau teicu, ka tā ēšana jāmet nafik nost, ārkārtīgi jau nu neizdevīgs pasākums.
|
09:20
lasu mis_sarajevo ierakstu un kaut kā tas atgādināja par savām agrākajām interesēm (kas agrāk bija cerības, bet tad noplaka līdz interešu līmenim), kurām veltīju stundām ilgu laiku, un idejas dzima pašas no sevis. tagad - ha, apātija pārņēmusi dzīvi. nē, es daru lietas, jā, bet ne to, kas man agrāk sagādāja tik lielu prieku. un es domāju - bet ir taču vakarā laiks, ir! bet vakarā man neko vairs negribas! es piespiežu sevi stundiņu pastrādāt, tad sagatavojos nākamajai dienai un novācu tekošās dienas pēdas, un viss, ko es gribu, ir apsēsties pie filmas vai seriāla, bet citreiz pat to negribas, un tad es bezmērķīgi klīstu internetā. agrāk es vienmēr klīdu ar mērķi. tagad vairs nav entuziasma. un es nedomāju, ka kaut kas mainīsies tāpat vien pats no sevis, "kad beigsies korōna", vai "kad E izaugs", vai "kad būs atvaļinājums" (kaut gan pēdējais varētu gan nostrādāt arī pats no sevis). acīmredzot, jāsāk strādāt ar sevi un pietiks arī vienreiz gausties, jo, varētu jau gausties, i mean, pačīkstēšana un pažēlošanās dažkārt ir viss, kas vajadzīgs, lai kļūtu labāk, bet nupat jau es to tik vien daru kā žēlojos un labuma nekāda. sapurini sevi, sieviete, un do something. anything.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |