černobiļu skatījos ar lielu baudu, un, ņemot vērā zīdaiņa esamību mājās, jāteic, noskatījos pat diezgan ātri, pa dažiem vakariem, protams, mazliet noraujot sev miegu, but hey, labs skatāmgabals ir pelnījis nedalītu uzmanību, un es biju pelnījusi labu skatāmgabalu (īpaši pēc game of thrones kraha). un šis mani nudien aizskāra vietās visos līmeņos. apmierināti ņurdu. vienīgi radās daži jautājumi - vai tiešām viņiem tur to šņabi tā dalīja? un vai šahtieri nudien varēja atļauties tik lecīgi runāt ar tik augstu amatpersonu kā ščerbina? un kurš zin un vai kādas sekas atnesās līdz latvijai?