cilvēki, kas jebkad ir veduši ar mani sarunu par dzimšanas dienām un ir klausījušies, ko saku, zina, ka es vienmēr esmu par dzimšanas dienu svinēšanu (un kāds mani ir noteikti tāpēc ir nosaucis par manjakālu ar savu uzbāšanos par svinēšanu (which is not true, es tikai piemetu kapeikas svinēšanas kausā tiem, kas šaubās)). un padarot šos svētkus kaut mazliet atšķirīgus no citiem, slikti nevar iznākt! tā nu mēs ļoti skaisti ar vakara ugunskuru un dārza lampiņām kokos  (un karaoki, khe khemm) nosvinējām m.v. dzimšanas dienu, par ko pēc tam mani no sirds tencināja, jo viņš sākumā stipri šaubījies par visa tā nepieciešamību, bet beigās lieliski pavadījis laiku. kas mani, protams, jo īpaši priecē, kaut arī

p.s. no kurienes aug kājas apgalvojumam, ka vīrieši nedrīkst svinēt 33. dzimšanas dienu? kas tas par absurdu?