|
|
|
Decembris 11., 2017
09:38 - : divtūkstoš septiņpadsmitais
janvārī nespēju aptvert, ka ir pagājuši pilni sešpadsmit gadi kopš 2000.
februārī patīk lasīt par dažādiem mana meņjū benefitiem.
martā man uzkrita raksts ar frāzi par deviņdesmito nostaļģiju, un neizpratnē sāku apspriesties pati ar sevi, jo neesmu sākusi ilgoties pēc tiem.
aprīlī atliek tikai uzvilkt kļošas un būšu kā īsts, dzīvs kadrs no septiņdesmitajiem (not cool).
maijā izrādās, kāds tomēr sauc savu bērnu arī par aladinu.
jūnijā pēc ilgiem laikiem ir uznācis grāmatu lasīšanas fanātisms.
jūlijā skaidrs kā diena [ir fakts], ka adulting ir vajadzīga.
augustā jāraksta pirmais rīkojums par atbrīvošanu no darba, kur uzteikuma pamats ir darbinieka nāve.
septembra sākums, kurā neeju uz skolu, nav tāds īsti normāls.
oktobrī par the godfather un the godfather 2 varu teikt tikai labus vārdus.
novembrī pirmo reizi mūžā sataisījos, i morāli, i fiziski, doties uz zāli.
5. decembris - nu vot, što za deņ to, a?
|
21:58
un kāpēc elektrība uz visilgāko laiku vienmēr pazūd ziemā? nu, t.i., gada tumšākajos mēnešos, ja nu ne gluži ziemā. dabūju dalasīt grāmatu, kuru tās sagādātās vilšanās dēļ, neizlasītu gribēju nest atpakaļ uz bibliotēku. būtu vismaz kamīns, varētu arī runāt kaut ko par hygge, taču sveces un makšķernieku lukturis nekvalificējas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |