|
|
|
Novembris 3., 2016
16:15 - : piedzīvojumu kāre, kas tu esi?
es zinu, ka ir daudzi cilvēki, kas saka, ka viņiem patīk izmēģināt jaunas lietas un viņi ir adventurous, un visi apkārtesošie piekrītoši māj ar galvu, un es agrāk māju līdzi un tam pat ticēju. bet tad es sapratu, ka adventurous is the last thing i am. nekādi ekstremāli sporta veidi un pat akvaparks ar saviem slidkalniņiem manī var iedvest šausmas. tikai pēc vairākiem kokčikiem es saņēmos nošļūkt no augstākā bērnu slidkalniņa kiprā (kaut kādi baigi lielie viņiem tie bērni, jo tas viens jau nu galīgi nelikās tāds, kur sīkais varētu viens nošļūkt; vai arī tā man atmiņā palicis, hehe).
nu lūk, skatījos pārraidi un atcerējos, kā d. mani ar viltu piedabūja druskininku akvaparkā nolaisties pa vienu no tām viņu trubām.
kamēr mēs otro reizi stāvējām rindā ar piepūšamo divvietīgo matraci (spiedzu no sajūsmas visu ceļu, kamēr laidāmies lejā; pirmajā reizē, protams, vairāk spiedzu no šausmām), viņš ierosināja man noskriet stāvu zemāk un nolaisties pa trubu tur: "pamēģini taču kādu viena pati! šitais galīgi nav bailīgs, viens no vislēnākajiem!"
nokāpju stāvu zemāk, tur pie trubas sēž viens džeks un lasa žurnālu, jo neviens cilvēks nestāv rindā uz to trubu. es viņam jautāju, vai te neviens nestāv, jo šī ir vistrakākā? viņš smaidot pakrata galvu un saka, ka nē. tā nu es mierīgi sēdos iekšā un nobraucu, un tā tik tiešām bija viena no vislēnākajām ever.
nekā nebija! kad mani tur ievilka un sapratu, ka es nesaprotamā platībā nenormālā ātrumā maucos kaut kur pa tumsu un nezinu, kad būs beigas, patiesībā, es ne par ko nevarēju padomāt. bet, kad izlidoju no turienes, un pēc pirmā šoka man vajadzēja pārbaudīt, vai mans peldkostīms vēl ir uz vietas (barely!), tomēr sāku smieties, bet apzvērējos sev, ka mūžā neviens mani nepiespiedīs laisties pa kādu trubu. ne uz vienu nevar paļauties!
ak jā, izrādījās, ka tā bija 2. no trakākajām atrakcijām visā akvaparkā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |