|
|
|
Septembris 23., 2016
09:52
es tā padomāju, cik cilvēkus dienā sastopu, ar kuriem arī pārmiju kādu vārdu, un saskaitīju tos uz vienas rokas pirkstiem.
pieskaitīju ofisa biedrus, pastnieci un veikala pārdevēju, tad tieši pieci (vidēji). tomēr ar visu informācijas daudzumu apkārt nemaz nav sajūta, ka es būtu klusumā pavadījusi dienu, pat ja nebūšu nevienu zilbi skaļi pateikusi.
varbūt kaut kad mēs visi apklusīsim, un cilvēks aizmirsīs, kā runāt ar muti.
|
13:27 - : mēs taču visi esam tik radoši
biju domājusi, ka no remonta darbiem man vistuvākais būs sienu krāsošana.
un pēc pirmās kārtas tā arī bija.
bet, kad nāca ceturtā (jo izrādījās, ka tumšā krāsa nopilējušās gaišās piles nemaz tik labi neaizkrāso), es teicu, ka man ir pilnīgi pie kājas, vai tur kāds defekts vēl būs redzams - vēl vienu kārtu es neklāšu.
mācība gan ir gūta, un turpmāk es nepirkšu krāsojamās tapetes vairs vispār nekad.
ja nu vienīgi krāsos kāds cits.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |