|
Aprīlis 14., 2015
13:33 vienubrīd man apnika (kad man jau kuro reizi iesmērēja kunkuļainu balto mērci un ūdeņainu zupu) pusdienot tur, kur es pusdienoju, un sāku apbraukāt visas pilsētas ēstuves. un ko es pamanīju. vispirms jau - sākumskolā atgriezties, lai pusdienotu, ir baigi forši. darbinieces piekrauj pilnu šķīvi un izsit mazu čeku, turklāt, viss ir ļoti garšīgs. bet mazie šmurguļi spēj uztaisīt tādu troksni, ka par grāmatas lasīšanu var aizmirst. no ārpusskolas apmeklētājiem izņemot mani, biju tur redzējusi vēl vienu sievieti, visi pārējie ir vīrieši. vienā citā kafūzī, savukārt, ir sieviešu pārsvars un tad vīrieši tur nerādās bez draudzenēm vai sievām, un citi, savukārt, atstāj pusizēstus šķīvjus un aizlaižas lapās. moš negaršo? anyways. šodien biju cituviet. tur atkal pilns ar vīriešiem. pilns šķīvis ar ēdmaņu. šeit, savukārt, bez kompānijas nerādās sieviete. izņemot mani, protams, jo man patīk izcelties, kā es skatos. p.s. vai tiešām neviens pusdienās vairs nedodas viens?
|
14:11 un vēl es šodien negaidīti sagribēju padzerties kōlu. nopirku. un laimēju vēl vienu! kaut kas tāds nav bijis miļōns gadu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |