|
|
|
Decembris 16., 2014
09:36
šorīt esmu no gultas izkāpusi ar kreiso kāju, un vispār, esmu ļoti neapmierināta ar dzīvi, un nesaprotu, kāpēc visas šitās pūles - strādāt kaut ko, mācīties kaut ko, celties no rītiem, krāsot skropstas, kam tas viss vispār vajadzīgs. nav man te krismasu spirita.
|
14:40
dievinu rakstīt darbus, par kuriem man nav ne mazākās nojausmas - kā tos rakstīt.
|
16:01
es gan baisi čakli mācos, un kāds varētu maldīgi padomāt, ka tas nozīmē - esmu diezgan gudra, bet, kā teica kāds vīrs: "skolās iet tikai muļķi!" un es viņam nevaru nepiekrist, jo man šķiet, ka es ar visu mācīšanos topu tikai glupāka, jeibogu. mocu te tagad to darbu uzņēmējdarbības vadīšanā, un it kā liekas - nekas sarežģīts - apraksti uzņēmuma iekšējo un ārējo vidi, apraksti motivēšanas sistēmu, dod priekšlikumus. un dari to uz desmit lappusēm. nu ko, es te tagad ar mācību grāmatu priekšā pa visiem punktiem eju un cenšos uzrakstīt kaut ko pēc labākās sirdsapziņas. man nemaz nav bijuši tik šausmīgi panākumi šitajos te patstāvīgajos darbos. kādreiz ļoti padevās domraksti. nudien, es pati esmu šokā. a tagad. a ko tagad? pāris rindiņas cibā uzskricelēt un pagarākas īsziņas. gribētos jau domāt, ka nav tik traki, bet, patiesībā, man šķiet, ir vēl trakāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |