|
Oktobris 30., 2014
13:54
nav ne jausmas. ieraudzīju, pierakstīju.
|
14:04 un vēl man mazliet gribas palamāties. lasu, tātad, žurnālu, un tur lieliem trekniem burtiem izcēlums "man šī bilde ļoti patīk, jo tā esmu es - bez visādiem grimiem un uzlabojumiem, tātad patiesa, brīva un īsta." nav jau pirmā reize, kad kaut kas tāds dzirdēts, bet nu, seriously, what the fuck. vai tad patiesi? vai tad patiesi mēs esam mazāk īsti tad, kad esam ar grimu un apģērbu, un krāsotiem matiem, izraustītām uzacīm, vai kurpēs ar papēdi? vai tiešām tas mūs padara mazāk īstus? man šķiet, tā apgalvot ir līdzīgi kā teikt, ka "es esmu ļoti atklāts cilvēks, " un tad pateikt kaut ko nesmuku par kādu citu. es nedomāju, ka mūsu īstums ir atkarīgs no tā, cik daudz vai maz kosmētikas vai uzlabojumu, vai apģērba ir mums virsū. a ja nu mēs tādējādi kļūstam vēl īstāki? nu, labi, tā arī tāda filozofēšana. bet, vispār, cik īsti mēs esam, tik īsti mēs esam, un īstāki vai mazāk īsti - nu, ne jau ārējais veidols to nosaka.
p.s. šī frāze tikai atvēra slūžas, neko pret keitu ņeimeju.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |