|
|
|
Jūnijs 17., 2014
15:06
nedēļas nogale man sākās jau ceturtdien. vispirms ar to, ka vienam draugam nomira tēvs, un atprasījos no darba ātrāk, lai aizbrauktu uz bērēm. tur gan izrādījās, ka pats draugs atslēdzis telefonu, un pavisam neskaidri izteicās par norises vietu (aizbraucām uz vienu, aizbraucām uz otru, beigās izrādījās, ka viss notika trešajā, kamēr izbraukājām, viss jau bija cauri.
piektdien mazajai māsīcai bija izlaidums. braucām visi kā tādi prātīgi radinieki, un tad, kāpjot pa kāpnēm uz zāli, mums ar brāļameitu pa priekšu kāpa tantiņa, saliekusies 90 grādu leņķī, un mazā brāļa meita, daudz par taktu neraizējoties, visnotaļ skaļi noelsās: "nu kas tā par lietu, neviens netiek garām!" pēc kā es sāku tik sirsnīgi smieties, ka pa ilgiem laikiem pati nosarku kā biete. gribēju mazajai kaut ko aizrādīt, bet īsti nezināju, ko, jo taisnība jau viņai bija, neko ļaunu nepateica, un šķiet, arī pati vecā tantiņa ķiķināja.
sestdien mājās veicu lielo ģenerāltīrīšanu, kamēr vīrieši darbojās ap šķūnīša celšanu. atbrīvoju plauktus, atbrīvoju skapjus, attīrīju visu no bijušā mantām, un biju jau gatava tūlīt aizvest visu viņa mammai, bet tad mazliet iedzērām, un izdomājām, ka pārnesīsim to uz svētdienu. tas bija līdz tam, kad uzzinājām, ka atbraucis draugs no kanādas, un bariņš sapulcējies garāžās, cep šašlikus, izklaidējas un aicina mūs ciemos.
svētdien no rīta saucām taksi, lai brauktu mājās, bet taksists saka - nekur mūs nevedīšot. nē, nu, protams, 40 minūtes, un mājās varētu arī kājām aiziet, bet nu kas tas par bezpriģēlu, - tu, kā prātīgs pilsonis, nesēdies pillā pie strūres, un taksists, izmantojot savu monopolu, vipendrivajetsa.
neko darīt, iesim kājām. un tur jau viņš brauc. taksists, t.i. tā arī nesapratu, tie kaut kādi taksistu jociņi, vai?
|
18:22
bet ja par pirmajām reizēm runājam - uzmini nu, kurš šodien pats ar savām rociņām aizveda gāzes balonu nomainīt? 24.61, paldies, uz redzēšanos!
|
|
|