|
|
|
Februāris 21., 2014
11:28
ja nezini, ko darīt, tad nedari neko, - saku sev.
|
13:30
karoče, mani principā nolamāja par to, ka maniem pārmetumu (ko es nesaucu par pārmetumiem, bet ne jau visi ir tik auksti) vārdiem ir nepareizs izejas punkts. labākais ir tas, ka tā arī ir. daddy issues un kas tik vēl ne lien ārā. uz pozitīvās nots - ir pieticis prāta to saprast un atzīt.
a tālāk ta ko? mani išūzi tik ilgi bijuši daļa no manis, un, kamēr nebija uzsākta kopdzīve, nebija iespējas tam visam izpausties, dzīvoju teju vai laimīgā ignorancē. varbūt man vairāk gribas, lai pielāgojas man. galu galā, kas tā par gadsimtiem ilgušu netaisnību, ka sievietei jāpielāgojas vīrietim. bet, tajā pašā laikā, saprotu arī, ka ar visiem šitiem išūziem es pa īstam neuzticos, kas atkal sagādā daudz nepatīkamu mirkļu otram, un viņš nekad nevar zināt, vai vienu jauku un saulainu dienu, kad viss ies kā smērēts, es nepaņemšu vagu. yet here i thought that was the beauty of it. tā ir, ka dabū, ko vēlas, ne? es nespēlēju spēles, kad teicu, ka neesmu radīta attiecībām un ļoti labi jūtos viena. tagad es arī zinu, kāpēc. jo ārpus attiecībām es esmu krietni foršāka, tarakānu neapsēsta meitene, kura tic draudzībai un visiem skaistajiem f burtiem.
|
15:34
nekad nebūtu iedomājusies, ka tas trauciņš, kas paredzēts tām wc ziepēm, nu, ko uz poda apmales uzkarina, nekad, tātad, nebūtu iedomājusies, ka tā figņa var nepamanīta norauties nost, iekrist podā un aizdambēt visu ciet! meistari saka, tas, izrādās, neesot nemaz ar ne tik rets gadījums.
|
|
|